Interesanti fakti, ko nezinājām par naudu

Nauda – tā liek pasaulei sagriezties kājām gaisā. Mēs pelnām naudu, lai par to iegādātos sev nepieciešamās preces un pakalpojumus. Mēs to iekrājam – citi vairāk, citi mazāk, lai nākotnē tā pietiktu negaidītām situācijām. Taču, cik daudz mēs zinām par pašu naudu? Šeit esam apkopojuši 7 interesantus faktus, ko jūs, iespējams, nekad nebijāt zinājuši.

1. Lai izgatavotu vienu peniju, ražošanai tas izmaksā 2,4 centus.
Un mēs brīnāmies, kāpēc daudzas valstis izput? Šīs kaitinošās mazās monētas (forex), no kurām pirmajām cenšamies atbrīvoties, patiesībā mūsu valstij izmaksā 2,4 reizes lielākā vērtībā, nekā tas pats ir.

2. Gravēšanas un naudas izdevēju birojs katru dienu izmanto 9,7 tonnas tintes.
Šī statistika ir ņemta no ASV Gravēšanas un izdevējdarbības rūpnīcas, kuru mēdz dēvēt par “Naudas ražotni”. Tās ir divas aktīvākās naudas izdrukas šobrīd. Viena atrodas Kolumbijā un otra Vašingtonā. Kopā šie abi divi ražošanas objekti katru dienu izlieto 9,7 tonnas tintes, kas ir gandrīz līdzvērtīga 3 automašīnu iegādei.

3. Aptuveni 94% naudas valūtas ir baktēriju pilnas vietas.
2002. gadā veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni 94% no papīra naudas, kura pārvietojas no rokas rokā, ir piesārņota ar baktērijām. Lai gan lielākā daļa no šiem mikroorganismiem faktiski nav kaitīgi cilvēka veselībai, tomēr pastāv 7% , kuri tiek uzskatīti par bīstamiem cilvēka veselībai. Šie bīstamie patogēni var izraisīt pneimoniju un infekciju slimības. Gripas vīruss, kas parasti var izdzīvot ārpus cilvēka ķermeņa 48 stundas, faktiski var dzīvot uz papīra naudas vairāk nekā 10 dienas.

4. Lai papīra naudu vairs nevarētu lietot, ir nepieciešams 8000 reizes to salocīt.
Varam tikai brīnīties, kurš ir uzņēmies šī pētījuma iniciatīvu, tomēr rezultāts ir iegūts. Pārāk nodilušas papīra banknotes tiek izņemtas no apgrozības un aizstātas ar jaunu versiju. Aptuveni pati mazākā nominālvērtība, kas Latvijā ir pieci eiro, spēj apgrozībā izdzīvot tuvu pie 6 gadiem, bet lielākā nominālvērtība 500 eiro var pastāvēt mūsu sabiedrībā līdz pat 15 gadiem.

5. Vairāk par patiesās naudas banknotēm katru gadu tiek iespiestas Monopola naudas banknotes.
Populārā galda spēle katru gadu izgatavo papīra naudu, kuru vērtība kopā sasniedz līdz 50 miljoniem dolāru. Tomēr ražošanas patiesais budžets ir daudz mazāks nekā faktiskajai naudai.

6. Amerikā aptuveni uz 90% naudas banknotēm var atrast kokaīna pēdas.
Zinātniskais pētījums, kurš ir veikts 2009. gadā atklāja, ka aptuveni robežās no 90 līdz 94% uz visām naudas zīmēm ir atrodamas kokaīna pēdas. Tas lielā mērā ir saistīts ar kontrabandas centieniem apgrozīt arvien lielākus naudas apjomus. Kokaīns ne tikai no rokām nokļūst uz banknotēm, bet no tām tiek izveidoti rullīši, lai vieglāk izmantotu vielu.

7. Tikai 8% no pasaules valūtas ir faktiska nauda.
Tieši tā – šobrīd mūs ir pārņēmusi digitālā pasaule. Tikai 8% no “naudas” faktiski arī ir nauda, pārējā ir digitālā nauda, kas pastāv tikai datoros. Padomājiet par to, cik bieži mēs iepērkamies un pārdodam lietas tiešsaistē, vai pārskaitām naudu no viena konta uz otru. Arī problēma, kā nopelnīt naudu, neizejot no mājām, mūsdienās ir atrisināta. Nauda plūst no vienas vietas uz otru, bet reāli mēs to neesam redzējuši vai pieskārušies tai. Šobrīd digitālā nauda aizstāj lielāko daļu no pasaules naudas.